Kad viņas virpuļo ūdenī…

Posted: augusts 16, 2017 in Kalibrēts neprāts

Kad šorīt pamodos, maika bija pielipusi ķermenim. Krūtīs kā spitālīga dauzījās sirds un piere bija mikla. Es atkal peldējos ar viņām. Acīs joprojām atspīdēja sudrabains mirdzums no viņu sudrabainajiem sāniem. Viņas nedod man mieru. Tās neļauj man noslīkt, bet arī izpeldēt krastā tās neļauj.

Sudrabkrāsas haizivīm es esmu kā savāda izklaide – tās varētu mani aprīt vienā mirklī, bet tas taču nebūtu interesanti, vai ne? Kad viņas virpuļo ūdenī, es vienlaicīgi jūtu savās dzīslās gan dzīvību, gan nāvi… Un tomēr es slīkstu… Tikai daudz lēnāk. Mani sen jau vairs neizglābt. Mani sen vairs nepanākt. Mani sen vairs neatrast. Un tur nav nekā neparasta.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s