Arhīvs priekš marts, 2013

Lūgšana no sirds

Posted: marts 30, 2013 in Uncategorized

Mans Kungs, es nelūdzu piedošanu par visu, ko dzīvē esmu daŗījis.

Es nelūdzu grēku atlaišanu. Es nelūdzu iespēju visu mainīt. Es tikai vēlos vēl pēdejoreiz sēt smaidus tur, kur esmu sējis asaras. Es vēlos piedot cilvekiem, uz kuriem esmu turējis ļaunu prātu. Es vēlos salasīt stiklus, kurus esmu izbārstījis savā dzīves ceļā, lai pēc manis te varētu nākt kāds cits.

Dievs, es nelūdzu piedošanu un vietu Paradīzes dārzos. Es lūdzu iespēju aiz sevis atstāt gaismu visur, kur dodos un tad, kad mans ceļs būs galā… Es vēlos, lai tas tiešām būtu galā. Bez Debesīm, bez elles. Vienkārši beidzies.

1543

Posted: marts 24, 2013 in Citu autoru darbi

Naktī, kad zvaigžņu lietus līs,
Veries debesīs!
Sameklē mani starp tiem
Mākoņos paslēptiem eņģeļiem.
Neaizver logu tik’ ciet –
Ja nu šonakt man nav vairs kur iet?
Būšu tas kūstošais snieg
Plaukstās tev mirkli vēl.

M. Freimanis

1540

Posted: marts 24, 2013 in Citāti, lirika

Tūkstošiem mazu debestiņu krīt no gaisa un sakrīt man kapucē. Es uzlieku kapuci galvā un esmu debesīs…
(M.Freimanis)

 

Bet zini,man nevajag mazu debestiņu tūkstošus,

Vai zvaigžņu putekļus kapucē krītošus,

Lai justos kā staigājam mākoņos,

Man pietiek ar smaidu ko Tavs teiktais dos.

Un zini,man roku gribas Tev dot,

Lai kopā varam debesis iekarot..

Narkomānologs

Posted: marts 23, 2013 in lirika

“Še tev “lūdzu” un paņem “paldies”,

Jo es tagad mācos kļūdīties.

Sēdies un apskaties,

Kā es māku atteikties

Un no sirds par to pateikties.”

 

“Nē, paties’

Neāksties,

Žēlsirdību izlūdzies

Bet par to nesūdzies

Kaktiņā ierāvies,

Sienai piespiedies,

Šņukstos ietērpies.

Tu tagad izliecies?

 

Tu turpini tielēties.

Nespēju nesmieties.

Gudrāks gan neliecies,

Bet – nesatraucies –

Tas nekad nepāries.

Tāpēc  iedur un atslēdzies.”

Posted: marts 23, 2013 in lirika

Nav iemesla palikt

Vai projām doties.

Es turpinu smaidīt,

Lai arī tik smagi ir

Atvadoties.

Esmu tāds

Posted: marts 4, 2013 in Citāti

   Tu tak’ zini, ka esmu tāds.
Skaļi bļauju VISU, kas man ir aiz ādas,
Dzīvot mācu.
Tu tak’ zini, kas esmu tāds.
Kā sniegs uz galvas bladāc,
Tiklīdz kā tu hujņu sāc.
Tu tak’ zini, ka esmu tāds.
Skaļi bļauju VISU, kas man ir aiz ādas,
Dzīvot mācu.

/Gustavs Butelis – Esmu tāds/