Archive for the ‘Recenzijas’ Category

1. The President walks through the White House in the same area where the tour is being given and stops to talk to one little girl and allows her to interview him about foreign policy and put it on her YouTube channel.

2. RPGs can take out M1A1 tanks.

3. Secret Service agents are incredibly bad at their jobs. They get shot real easily. Tater Channing is the only one who knows to take cover when gunfire is being directed at him.

4. When applying for the Secret Service, the primary interview is held at the White House.

5. Old Motorola pagers still work!

6. JFK actually did sneak Marilyn Monroe into the White House.

7. It’s easy for disgruntled high-ranking federal government officials to recruit a small army of weapons experts to take over the White House and wipe out dozens of similarly trained personnel, being contacted for that would never draw suspicion from anyone that hates the U.S. government.

8. The decision makers will wait forever to make the final final FINAL call on whether or not to bomb the White house.

9. A little girl waving a flag on the White House Lawn means the terrorists have been subdued. Right?

10. The fighter pilot on seeing a little girl will suddenly choose not to follow his orders and disobey the chain of command, and NOT bomb the White House because, well he suddenly grew a conscience and decided his judgment is better than that of his commanding officers. (vairāk…)

The Invincible Iron Man (2007)

Posted: janvāris 29, 2013 in Recenzijas

Par ko ir stāsts?

Kad egocentriskais superbagātnieks Tonijs Stārks, izrādot savu pārgudrību un labas gribas žestu, kas viņam nes zināmu labumu, virs zemes ceļ senu zemes dzīlēs nogrimušu ķīniešu templi, tas noved pie tā, ka viņš tiek sagūstīts un nopietni ievainots. Izrādās, ka izceļot templi virszemē, viņš ir atmodinājis tajā dusošus pārdabiskos spēkus. Lai mierinātu savu sirdsapziņu, Tonijs izmanto savas revolucionārās idejas un rada spēka bruņas, lai cīnītos ar ļaunumu, ko pats izlaidis pasaulē staigāties 4 elementu pārstāvju veidolā, kam jāatbrīvo vēl lielāks ļaunums, savācot 5 gredzenus un augšāmceļot savu valdnieku.

Kāds ir stāsts?

Viss, ko vien var gaidīt no Marvel, kas atdzīvina savu komiksu animācijas filmā. Ir piedzīvojums, problēma, varonis un problēmas risinājums. Filma kā radīta tādiem nūģiem, kāds klusi manī joprojām snauž. Saturiskā ziņā protams filma ir action vērtībā – viegla izklaide, kur smadzenes nav vajadzīgas, taču sava žanra prasības tā izpilda lieliski. Jocīgi gan liekas, ka Tonijs Stārks šinī filmā neatgādina ne bērnībā multiplikācijas seriālos redzēto, ne to, kas defilē pa lielajiem ekrāniem 3 un drīz jau 4 filmās Roberta Daunija Juniora izpildījumā. Tik smalkus un pat sievišķīgus vaibstus negribas A klases supervaronim redzēt.

Kopsavilkums?

Smalki zīmēta butoforija vieglai izklaidei, kas iekļaujas visos action rāmjos, necenšoties no tiem ne atpalikt, ne pārsteigt ar ko īpaši jaunu un svaigu. Tomēr, ja jāizvēlas starp šo un gadu vēlāk tapušo kinofilmu, es dodu priekšroku Roberta Daunija Jr. atveidotajam Stārkam viennozīmīgi.

Vērtējums: 7,8/10

Anna Karenina (2012)

Posted: janvāris 28, 2013 in Recenzijas

Par ko ir stāsts?

Apburošajai Annai Kareņinai (Keira Knightley) ir viss, ko vien var vēlēties – viņa ir augsta ranga valdības amatpersonas Kareņina (Jude Law) sieva, mīloša māte savam dēlam, un viņas ģimene ieņem svarīgu vietu Sanktpēterburgas augstākajā sabiedrībā. Saņēmusi vēstuli no sava brāļa, kurš lūdz Annu atbraukt un palīdzēt glābt viņa laulību ar Dolliju (Kelly Macdonald), viņa dodas ceļā. Vilcienā Anna iepazīstas ar grāfieni Vronski, kuru Maskavas dzelzceļa stacijā sagaida viņas dēls – virsnieks Vronskis (Aaron Taylor-Johnson). Kad Anna tiek iepazīstināta ar Vronski, starp viņiem iedegas dzirksts, ko nav – un nebūs iespējams izdzēst. Filmas pamatā Ļeva Tolstoja romāns.

Kāds ir stāsts?

Sākšu ar darvas pilienu medus mucā – no tādu meistarstiķu kā  “Lepnums un aizspriedumi” (Pride and Prejudice) un “Piedošana” (Atonement) režisora Džo Raita biju gaidījis ko vairāk. Bija ļoti labi manā skatījumā, bet ne vairāk. (vairāk…)

fifty shades darkerNepagāja nemaz tik ilgs laiks, līdz izlasīju arī otro Greja grāmatu. Jāsaka, ka manās acīs tā stāv augstāk par pornosāgas pirmo daļu.

Ko par grāmatu saka izdevējs?

“Grāmatas otrajā daļā Anastasija Stīla piekrīt atjaunot attiecības ar Kristjenu Greju un turpina iepazīt viņa dēmonus, pretī bagātīgi dodot savu mīlestību. Negaidīti sižeta pavērsieni un neatslābstoša spriedze padara lasīšanu par ātrgaitas piedzīvojumu. Vai mīlestība spēs uzvarēt tumsu?

Šī grāmata piedāvā ceļojumu uz tādu vietu prātā, kur tiek dzēstas visas robežas un kur dažādu domu un darbību sociālais akcepts zaudē nozīmi gūtā baudījuma priekšā. Lasītāju sagaida precīzi dozēta nerātnības deva un iespēja to izbaudīt savā ikdienas dzīvē.”

Ko par grāmatu saku es?

Tik augstu vērtējumu, kā izdevējs, es šim rakstu darbam nedotu, tas noteikti. Tiesa, kā jau minēju, (vairāk…)

Jāatzīst, ka viens no pēdējā laikā labākajiem lasītajiem darbiem. Paralēli bestselleru pārspīlētajai vērtībai, tomēr izdodas atrast ko jauku un nenovērtētu diemžēl.

Somu rakstniece Kira Poutanena studējusi filoloģiju un horeogrāfiju, apguvusi aktiermākslu Parīzē. Līdz šim sarakstījusi divus romānus. 2001.gadā romāns “Skaistā jūra” saņēma Finnlandia Junior prēmiju par gada labāko sniegumu jauniešu literatūrā. “Skaistā jūra” romāns, kas sarakstīts Jūlijas dienasgrāmatas formā, spilgti parāda, cik sarežģīti brīžiem ir būt par “labu meiteni”. Grāmata ir par sāpēm un pusaudža gadu vientulību, par jaunas meitenes alkām pēc autoritātēm, kurām līdzināties. Jūlijas dienasgrāmata uzbur neizpušķotu, pat biedējošu pusaudžu ikdienas dzīves ainu. (vairāk…)

“Greja piecdesmit nokrāsas” ir erotisks romāns, ko 2011.gadā sarakstījusi britu autore E.L.Džeimsa. Tā ir pirmā triloģijas daļa, kurā aprakstītas attiecības starp Anastasiju Stīlu, kura nupat beigusi mācības augstskolā, un bagātu, gados jaunu biznesmeni Kristjenu Greju. Romāna izdošanas tiesības nopirkušas jau 37 valstis, un tā kļuvusi par visātrāk pārdoto grāmatu mīkstajos vākos pieaugušajiem, 3 mēnešu laikā pārdodot 31 miljonu eksemplāru visā pasaulē un pārspējot pat Harija Potera sēriju. “Greja piecdesmit nokrāsas” šobrīd ir 32. visvairāk pārdotā grāmata kopš 1998.gada, kad tika uzsākta rekordu fiksēšana.

Grāmata, kas jau laiku kņudināja manu ziņkāri un beidzot arī tikusi izlasīta.

Patiesībā ļoti viduvējs darbs. Vienlaicīgi interesants, bet nekas īpaši svaigs tas nav.  Šokējošs, kā vēsta izdevēji, ir pārāk skaļš vārds. Drīzāk tas ir vnk atklāts. (vairāk…)

Izbadējies?

Posted: novembris 2, 2012 in Recenzijas

Lūk skaista diagramma tiem, kas ir sajūsmināti par “Bada spēlēm”. Mans draugs, esi izbadējies pēc labas distopiskas literatūras? (vairāk…)

Jaunās amerikāņu rakstnieces Lorenas Keitas (jauna gan vecuma, gan amata ieņemšanas ziņā) darbs Enģeļu nakts (Fallen) ātri vien kļuva par bestselleru pasaulei, kas bija izslāpusi pēc kā jauna un efektīgāka par vampīriem.

Enģeļu nakts

Enģeļu nakts

Sākšu uzreiz ar darvas pilienu medus mucā. Grāmata pati par sevi parāda, ka šī ir jauna rakstniece – trūkst meistarības, dziļdomības un spējas pārliecināt. Pati par sevi – viegla lasāmviela, bet tomēr kotējas augstāk par Stefānijas Meijeres “Krēslu”, kura mani noveda miega stāvoklī jau pēc pirmo pāris lappušu pievarēšanas. Taču – tagad par labo.

Ar katru nodaļu var just, kā Lorena mācās rakstīt labāk. Ar katru nodaļu stāsts spēj piesaistīt vairāk un vairāk un valoda kļūst arvien raitāka. Grāmatas beigās jau tiešām radusies vēlme lasīt arī tālākās triloģijas grāmatas – otro daļu “Torment” (“Enģeļu mīlestība”) un trešo grāmatu “Passion” (“Kaislība”) [nesen padzirdēju, ka būs arī ceturtā sāgas grāmata “Rapture” (“Ekstāze”)].

Par KO ir stāsts?

1854. gads. Helstona, Anglija. Pie kamīna sēž vīrietis un zīmē sievietes attēlu.
Pēc kāda brīža lapā redzamā persona ienāk telpā, lai aprunātos ar vīrieti un lasītājs uzzina, ka viņš grasās doties prom un atstāt sievieti vienatnē. Un nākamajā brīdī mēs jau nonākam mūsdienās. Nedaudz mulsinoši, bet – labi, lai nu tā būtu. Par ko stāsts ir mūsdienu pasaulē? (vairāk…)

Vienpadsmit minūtes

Posted: novembris 2, 2012 in Recenzijas
Birkas:,
Vienpadsmit minūtes

Vienpadsmit minūtes

Kā vienmēr izcilais brazīliešu rakstnieks, kuru jau var dēvēt par 20. un 21. gadsimta klasiķi, Paulu Koelju, spēj pārsteigt ar dažādu un dāsnu neparastu portretu atveidojumu, kas savienojas īpatnēji skaistā stāstā par prostitūciju, sapņiem, cerībām, mīlestību, laimi un bezgalīgām bailēm no vientulības. Zinot to, ka autors ir Koelju, protams, nav divu domu, ka grāmata ir izcila un pelnījusi īpašu cieņu. Taču, pietiks taču vienreiz jūsmot par Koelju rakstnieka talantu.

Par KO ir grāmata?

“Vienpadsmit minūtes” ir stāsts par Mariju – meiteni, kas dzimusi nomaļā Brazīlijas pilsētiņā un agrā jaunībā smagi vīlusies mīlestībā. Un tad vēlreiz. Un tad meitene nolemj nekad vairs nemīlēt. Nejaušība aizved Mariju uz Ženēvu, kur viņa cer atrast slavu un veiksmi, taču kļūst par ielasmeitu. Atklājusi, ka sekss reti spēj sniegt viņai baudu, viņa to uztver tāpat kā jebkuru citu darbu, arvien vairāk nocietinoties pret patiesām jūtām. Bet kādu dienu Marija satiek jaunu gleznotāju, un viņas līdzšinējie uzskati par mīlestību sašķobās…

Ja nedomāšu par mīlestību, es nebūšu nekas. (vairāk…)