Arhīvs priekš aprīlis, 2013

Love it!

Posted: aprīlis 30, 2013 in Citāti

Tev patīk ideja par mani nevis es.

I.V,

-8

Posted: aprīlis 27, 2013 in Kalibrēts neprāts

I ain’t going down unless I’ll want this really bad.

Until that – I’ll keep my head up – looking in the skies, counting my prayers and whispering “Iloveyou”‘s that you couldn’t hear even when I’ll be shoutin’ them out loudly.

You ain’t gonna see tears in my eyes even when my soul will  be in shreds.

I’m not good at goodbye’s so I’ll say “See you later…”. Maybe this will be for the last time. Who knows.

***

Posted: aprīlis 25, 2013 in Kalibrēts neprāts, Prātula

Nekad nav par vēlu, ja vien nav jau par vēlu.

The Square Root of 3

Posted: aprīlis 25, 2013 in Citu autoru darbi
Birkas:

I’m sure that I will always be
A lonely number like root three

The three is all that’s good and right,
Why must my three keep out of sight
Beneath the vicious square root sign,
I wish instead I were a nine (vairāk…)

Life is like a box of chocolate – sweet, brown and tasty but still looks like a shit.

***

Life is a melody – come & play this with me.

***

I don’t care bout human beings

They’re blind in what they seing.

I just care bout family & friends –

They’re with me when hopes ends.

***

Life is a poerty, written in cemetry.

***

And when my life was started

I weren’t so retarded.

And when my life will be at ending,

I won’t be happy, just pretending.

***

Posted: aprīlis 16, 2013 in Kalibrēts neprāts

Kill me softly, kill me gently,

I’m kill’d already, only mentally…

Melānijas hronikas: Vēstule Markusam

Posted: aprīlis 15, 2013 in Melānija

surrounded_by_your_embrace_by_WCS_Wildcat - CopyTajā vietā laikam nebija vērtības. Klusums lodāja pažobelēs, raustīja ķirmju saēstos logu rāmjus, kas turējās vienā virā un slepus aicināja doties līdzi. Tur, kur laiks ir vērtība. Tur, kur tas ir ērtības. Tur, kur pakāpiens ir tikai viens un kritiens nav sāpīgs.

Bet es nemācēju tik zemu kāpt. Es biju neprāte. Saprāts mani pameta jau sen, kad pirmoreiz satiku savu spoguļattēlu, kurš runāja daudzās mēlēs, no kurām es nesapratu nevienu. Tikai šalkoņa. Klusa un mudinoša. Spēcīga un maldinoša. Prātīga, bet ne kārtīga. Tā bija kā zieds, kurā pildīts reibinošs nektārs – lāsi pa lāsei Tu to padzeries un aizmirsties. Tu esi palicis tur pat, kur biji sākumā, bet es… Esmu neprātīgi tālāk tikusi. Neprātā tikusi tālāk. Tikusi tālāk un tas novedis mani līdz neprātam.

Seko man… Atdodies manam neprātam, aizmirstot visu. Tu esi mans, atceries… Mūžīgi.

Katru reizi, kad manas zāles zaļās acis ielūkosies Tavējās jūras zilajās, Tu jutīsies kā jūraszāļu sagūstīts mākoņu mazulis. Es būšu maiga. Es glāstīšu, paijāšu Tevi un ieaijāšu saldākajā miegā. Ieskaties man acīs, seko man, piekļaujies…

Man pietrūkst to mirkļu, kad Tu man pakļāvies. Man pietrūkst laika, kad skaļi izkliedzi, ka mani mīli. Pietrūkst mirkļu, kad klusi, jo klusi čukstēji to naktī, ar pirkstiem uzmanīgi spēlējoties manos matos, kad domāji, ka esmu aizmigusi.

Man pietrūkst to, kā Tu ļāvi sevi plosīt, nagiem cērtoties ādā, zobiem uzplēšot tavas lūpas, uz ko Tu atbildēji tikai ar mīlošu skatienu. Pakļāvīgs un padevīgs. Tu vienmēr esi bijis mans klēpja sunītis.

Kāpēc?

Kāpēc Tu sāki kost man pirkstos?