Archive for the ‘Sirds zem spiediena’ Category

Uz Ziemassvētkiem Edgars nolēma atbraukt ciemos pie vecākiem. Sakravājis somas, viņš ar jūtamu riebumu vēl pēdējo reizi uzmeta acis savam strādnieka miteklim, kas turpmākās 2 nedēļas turpinās savu pastāvēšanu bez viņa. Ievilcis dziļi elpu, viņš izmetās no dzīvokļa, kā ieslodzītais, kas tikko izlaists no cietuma. Izgājis uz ielas, viņš aizsmēķēja cigareti un aizdomājās par to, ko darīs, atgriežoties Latvijā. Noteikti jāsatiek vecāki,un vecie draugi. Ar svilpienu Edgars izsauca taksometru un iekāpjot, nodzēsa izsmēķi.

“Adriana! Man noteikti jāsatiek viņa” Edgars pēkšņi iedomājās un seju pārņēma atmiņām piepildīts smaids. Viņš bija licis sev aizmirst šķiršanās iemeslu un viņam tas bija izdevies. Viņš sev iestāstīja, ka viņiem bija noteicošas atšķirības lietu un apstākļu uztverē. Tā bija vieglāk sev piedot izdarīto. Tāpat, kā kādreiz, viņš ar sajūsmu domāja ko darīs, ko teiks, kad satiks Adrianu. Pārcilājot prātā neskaitāmus sarunas scenārijus, Edgars devās uz Lidostas termināli.

“No trešajiem vārtiem atiet reiss numur 328- Milāna- Rīga” skaļrunī 3 valodās noskanēja sievietes balss. Viņš kavēja.

* * *

Rīgā kā parasti valdīja liela burzma. Šķiet, ka izbraucēju paliek tikai vairāk, lai arī pa šiem 7 gadiem bija plānots ieiet Eirozonā un ekonomiku uzlabot. Šķiet, ka valstsvīru teiktais, kā jau šeit tas pierasts, ar realitāti īsti nesakrita. Ekonomika šinī mazajā valstī joprojām veica savu slaveno triku- akrobātiskus priekšnesumus uz virves virs bezdibeņa. Grūti bija pateikt, kuri šeit vairs neatgriezīsies, vieglāk bija noprast, kuri jau šeit ir tikai ciemos pie radiem un draugiem. Taču rūpniecība joprojām strādāja, arī “miljona valstī”, kā Edgars kopš aizbraukšanas, turpināja skandēt, attiecinot uz iedzīvotāju skaitu valstī.

Spiest šeit, lai lasītu prologu!

Salmiņš rotaļīgi sitās pret ledus gabaliņiem glāzē, kad Adriana malkoja kokteili. Žilbinošais smaids un pašpārliecinātais skats vairs neatgādināja to meiteni, kas bēga no sava drauga pirms gandrīz 7 gadiem.

“Mamma, mamma, kur ir klauns?” norūpējusies bērna balss pārtrauca Adrianas atmiņu ainu. Tas bija Gabriels, viņas dēls- viņam šodien ir 6.dzimšanas diena. (vairāk…)

Spidometra bultiņa rotaļīgi tuvojās atzīmei 180, kad pēkšņi viņa caur asarām saskatīja šo skaitli. Pašsaglabāšanās instinkts ieslēdzās momentāni un Adriana strauji nobremzēja, atstājot zili melnas bremžu sliedes mašīnai aiz muguras.

Meitene pārliecās stūrei un, klusu elsojot, juta, kā sadrūp viņas sapņi. Viņš tomēr to izdarīja! Viņš atļāvās pacelt roku pret viņu! Šo 3 gadu laikā ne reizi viņš (vairāk…)