Arhīvs priekš janvāris, 2013

Viņas labās rokas slaidie pirksti rāmi notrīcēja pret melno re diēza taustiņu, kamēr ar kreiso roku viņa pelnu traukā nokratīja pelnu plēksnītes. Pār vaigu lēni pārskrēja asaras lāse, izbojājot viņas grimu un, atstājot melnu, kā lokanu čūsku, līniju. Vārdi par viņas melni krāsotajām lūpām nāca lēni un uzsvērti neemocionāli, kas lika viņam nobālēt un ierauties dziļāk iedomātajā patvērumā. Viņš sarāvās čokurā un skatījās uz viņu izbiedēta suņa acīm. Viņa zināja, ka tādos brīžos ir jāuzmanās visvairāk. Suns kož tikai tad, kad pats baidās. (vairāk…)

The Invincible Iron Man (2007)

Posted: janvāris 29, 2013 in Recenzijas

Par ko ir stāsts?

Kad egocentriskais superbagātnieks Tonijs Stārks, izrādot savu pārgudrību un labas gribas žestu, kas viņam nes zināmu labumu, virs zemes ceļ senu zemes dzīlēs nogrimušu ķīniešu templi, tas noved pie tā, ka viņš tiek sagūstīts un nopietni ievainots. Izrādās, ka izceļot templi virszemē, viņš ir atmodinājis tajā dusošus pārdabiskos spēkus. Lai mierinātu savu sirdsapziņu, Tonijs izmanto savas revolucionārās idejas un rada spēka bruņas, lai cīnītos ar ļaunumu, ko pats izlaidis pasaulē staigāties 4 elementu pārstāvju veidolā, kam jāatbrīvo vēl lielāks ļaunums, savācot 5 gredzenus un augšāmceļot savu valdnieku.

Kāds ir stāsts?

Viss, ko vien var gaidīt no Marvel, kas atdzīvina savu komiksu animācijas filmā. Ir piedzīvojums, problēma, varonis un problēmas risinājums. Filma kā radīta tādiem nūģiem, kāds klusi manī joprojām snauž. Saturiskā ziņā protams filma ir action vērtībā – viegla izklaide, kur smadzenes nav vajadzīgas, taču sava žanra prasības tā izpilda lieliski. Jocīgi gan liekas, ka Tonijs Stārks šinī filmā neatgādina ne bērnībā multiplikācijas seriālos redzēto, ne to, kas defilē pa lielajiem ekrāniem 3 un drīz jau 4 filmās Roberta Daunija Juniora izpildījumā. Tik smalkus un pat sievišķīgus vaibstus negribas A klases supervaronim redzēt.

Kopsavilkums?

Smalki zīmēta butoforija vieglai izklaidei, kas iekļaujas visos action rāmjos, necenšoties no tiem ne atpalikt, ne pārsteigt ar ko īpaši jaunu un svaigu. Tomēr, ja jāizvēlas starp šo un gadu vēlāk tapušo kinofilmu, es dodu priekšroku Roberta Daunija Jr. atveidotajam Stārkam viennozīmīgi.

Vērtējums: 7,8/10

14. februāris. Šī diena man ir pati smagākā. Tā ir mana dzimšanas diena, Svētā Valentīna diena un diena, kurā pirms tik daudziem gadiem viss sākās. Vai, precīzāk, viss beidzās.

Murgi sākās dažus mēnešus vēlāk. Bet tie nebija vienmēr tik briesmīgi, kā tad, kad viņa cieta avārijā un zaudēja atmiņu. Tas notika vēl nedaudz vēlāk. Lai kas arī cik savādi tas nebūtu, viņa atcerējās mani. Daļēji, bet atcerējās. Tad viņa uzmeklēja manu adresi un man pienāca pirmā vēstule. (vairāk…)

Sanitārs ar mirdzošajām un labestīgajām acīm nākošajā rītā pastāstīja, ka rudmatainais parazīts izmests no klīnikas un viņam liegts turpmāk darboties medicīnas jomā. Cilvēks, kas ienāca palātā, bija virsārsts – dakteris Grīnbergs. Viņš bija mana ārsta prakses vadītājs jau pirms daudziem gadiem, kad praksi izgāja mans ārsts – dakteris Vītols. Vecais vīrs vienmēr bija ieturēts, laipns, taču neizsakāmi profesionāls. Viņam nebija savu mīluļu ne pacientu, ne ārstu vidū un, pat ja bija, viņš to nekad neizrādīja. (vairāk…)

Ir tik patīkami nejust neko.Kad atslēdzas visas emocijas, visas maņas izpeld cauri pelēkai miglai un Tu ar gurdenu skatienu veries apkārt. Tu esi apnarkojies. Bet to izdarīja ārsts-rezidents. Viņš nespēja izturēt manu nemitīgo čīkstēšanu par to, ka man gribas pakļaut visu pasauli. Sakļaut to savā četru pirkstu saujā un sažmiegt, līdz tā manī ieklausīsies un pakļausies. Vairāk, nekā līdz šim. (vairāk…)

Kas Tu esi?

Posted: janvāris 28, 2013 in Kalibrēts neprāts

Kas Tu esi brīdī, kad viss izslīd no rokām?

Ubags, kas zaudējis saubagoto?

Svētceļotājs aizas priekšā? (vairāk…)

Jūra

Posted: janvāris 28, 2013 in Kalibrēts neprāts

Jūra. Stindzinoši auksta un samāksloti melna. Tā apņem pēdas un asinis dzīslās sastingst.

Vēl solis. Tā Tev ir līdz ceļiem. Stindzinoša. Ļauna. Mīloša. Asara norit pār vaigu.

Solis. Ūdens līdz viduklim. Jūra apņem. Stindzinoša. Ļauna. Mīloša. Dzīva. (vairāk…)

Anna Karenina (2012)

Posted: janvāris 28, 2013 in Recenzijas

Par ko ir stāsts?

Apburošajai Annai Kareņinai (Keira Knightley) ir viss, ko vien var vēlēties – viņa ir augsta ranga valdības amatpersonas Kareņina (Jude Law) sieva, mīloša māte savam dēlam, un viņas ģimene ieņem svarīgu vietu Sanktpēterburgas augstākajā sabiedrībā. Saņēmusi vēstuli no sava brāļa, kurš lūdz Annu atbraukt un palīdzēt glābt viņa laulību ar Dolliju (Kelly Macdonald), viņa dodas ceļā. Vilcienā Anna iepazīstas ar grāfieni Vronski, kuru Maskavas dzelzceļa stacijā sagaida viņas dēls – virsnieks Vronskis (Aaron Taylor-Johnson). Kad Anna tiek iepazīstināta ar Vronski, starp viņiem iedegas dzirksts, ko nav – un nebūs iespējams izdzēst. Filmas pamatā Ļeva Tolstoja romāns.

Kāds ir stāsts?

Sākšu ar darvas pilienu medus mucā – no tādu meistarstiķu kā  “Lepnums un aizspriedumi” (Pride and Prejudice) un “Piedošana” (Atonement) režisora Džo Raita biju gaidījis ko vairāk. Bija ļoti labi manā skatījumā, bet ne vairāk. (vairāk…)

Vēlāk

Posted: janvāris 28, 2013 in Kalibrēts neprāts

Kā es vēlētos būt spoguļa abās pusēs,
(Kur pa vidu stikls zinoši klusē)
Sev patikt, un tev iepatikties.
(Patiesam būt un neizlikties)
Sāksies kā parasti viss –
(Tā pat, kā beidzās stāsts šis)
Skatiens pret skatienu.
(mājiens pret mājienu)
Tālāk kā paveiksies,
(kāds par to pateiksies) (vairāk…)

Akmens

Posted: janvāris 28, 2013 in Kalibrēts neprāts

Es esmu akmens. Nekustīgs guļu gadiem. Mani klāj sūnas un atmiņas. Biezā kārtā. Es varu būt atbalsts. Es varu būt pakāpiens. Es varu būt (vairāk…)