Archive for the ‘Citāti’ Category

Aizsargāts: Par atskaitēm

Posted: augusts 24, 2016 in Citāti

Šis saturs ir aizsargāts ar paroli. Lai to apskatītu, lūdzu, ievadiet savu paroli zemāk:

Как много тех, с кем можно лечь в постель,
Как мало тех, с кем хочется проснуться
И утром, расставаясь улыбнуться,
И помахать рукой, и улыбнуться,
И целый день, волнуясь, ждать вестей.
Как много тех, с кем можно просто жить,
Пить утром кофе, говорить и спорить
С кем можно ездить отдыхать на море,
И, как положено – и в радости, и в горе
Быть рядом… Но при этом не любить
Как мало тех, с кем хочется мечтать!
Смотреть, как облака роятся в небе,
Писать слова любви на первом снеге,
И думать лишь об этом человеке
И счастья большего не знать и не желать.
Как мало тех, с кем можно помолчать,
Кто понимает с полуслова, с полу взгляда,
Кому не жалко год за годом отдавать,
И за кого ты сможешь, как награду,
Любую боль, любую казнь принять…
Вот так и вьётся эта канитель –
Легко встречаются, без боли расстаются
Все потому, что много тех, с кем можно лечь в постель.
Все потому, что мало тех, с кем хочется проснуться…

[Асадов Эдуард]

http://www.youtube.com/watch?v=MoSCQFTBepA

ЧТО ДЕЛАТЬ!?

Posted: novembris 20, 2013 in Citāti

Однажды ночью великого писателя Достоевского разбудил телефонный звонок:
– Федя, это я, Чернышевский, у меня сегодня первая брачная ночь,
ЧТО ДЕЛАТЬ!?
Этой же ночью Достоевский написал роман “ИДИОТ”.

korespondence

Posted: Oktobris 9, 2013 in Citāti

 

Enģelis pusnaktī piemeties
manā zālienā krita.
Tas bija notikums nepatiess,
rīt presē būs ziņa jau cita.

Kastrēti enģeļi krīt no gaisa
– arī ir notikums samelots.
Izmeta viņus Dieviņš no maisa
kad tika pārlieku sadusmots.

Es turpinu sist pieri sienā
tas jau tiešām bija kas īsts,
kad tajā skaistajā aizvakardienā
smadzenēs vadiņi sāka plīst.

Tu ar montāžas putām rokās
steidzies to visu salabot.
Kaut kur žurnālists mokās
Cenšoties visu to pamatot.

The worst pickup lines ever? Part 1

Posted: Septembris 13, 2013 in Citāti

Your breasts remind me of Mount Rushmore….my face should be among them.

Me: Are you an Archaeologist?
Her: why do you ask?
Me: I have a bone that needs to be examined

to a female Sargent…   I’d get down and give ya twenty,but i have only got 8.

The word of the day is “legs.” Let’s go back to my place and spread the word.

I want to melt in your mouth, not in your hand.

Hey baby lets play army I’ll lay down you can blow me up.

I want to kiss you passionately on the lips, and then move up to your belly-button.

Are you from Tennessee? Because you’re the only ten I see!

Is your name Gillette? …because you’re the best a man can get.

Roses are red, violets are blue, I like spaghetti, let’s go screw.

I may not be Fred Flintstone, but I bet I can make your Bed Rock.

I wish you were a Pony Carousel outside Walmart, so I could ride you all day long for a quarter.

Hi my name is _______, remember it, cause you’ll be screaming it all night long.

 

Esmu tauriņš

Posted: augusts 2, 2013 in Citāti

Es esmu tauriņš –

es zemei nepieskaršos
bet krāsainās pasakās mitināšos.
Es esmu tauriņš –
ar sparniem maigi noslāstītu
ik katru Tavu aizejošo rītu.
Es esmu tauriņš –
acis man aizsieniet,
brīvību atņemiet.
Es esmu tauriņš –
sapņjus aplidoju bez steigas,
tikai nesakiet lūdzu,
ka vasarai drīz jau būs beigas.

Pirms es krītu

Posted: jūlijs 22, 2013 in Citāti

Kungs, palīdzi noturēt kājas pie zemes

Un nenovērst acis no ceļa,

Neaizmirst kritušos enģeļus,

Kas gribēja pacelties gaisā,

Bet sadega saulē un, spārniem kūstot,

Iegāzās atpakaļ jūrā.

Kungs, palīdzi noturēt kājas pie zemes

Un nenovērst acis no ceļa,

Lai es nekad nepaklūpu.

42.psalms

es gribu no decembra līdz februārim gulēt ziemas miegu – man riebjas salt. kad es izaugšu liela, es būšu personība. bet pagaidām es mācos krāsas, zilbes un skatienus tukšos. un jā – es teikumus sāku ar saikļiem, nu un?

IEVA MADARA

Draudzība

Posted: jūlijs 8, 2013 in Citāti

    ‘Es nesen biju iestājies vidusskolā. Kādu dienu mājupceļā pamanīju savu klasesbiedru Kailu. Arī viņš gāja uz mājām, bet sev līdzi nesa visas mācību grāmatas.

Nodomāju: “Kāpēc piektdienā jānes mājās visas grāmatas! Tas nu gan viens garlaicīgs tips!”
 
Pats biju ieplānojis lielisku nedēļas nogali ar ballītēm un futbola spēlēšanu sastdienas pēcpusdienā, tādēļ neizpratnē paraustīju plecus un devos tālāk. 
 
Pēķšņi Kailu ielenca bariņš puišu. Toe izrāva viņam no rokām grāmatas, bet pašū nogrūda zemē. Kaila brilles aizlidoja trīs etrus tālāk un iekrita zālē. Kails paskatījās uz mani, un viņa acīs es ieradzīju dziļas skumjas. Man žēlumā notrīsēja sirds, un es skriešus metos Kailam palīgā. Tikmēr viņš, asaras rīdams, rāpoja pēc savām brillēm. Es tās padevu un teicu:
 
– Kādi muļķi! Viņiem vajadzētu atrast citu izklaides veidu!
 
Kails paskatījās uz mani un atteica:
– Paldies!
 
Viņa sejā atplauka smaids. Tāds smaids, kas pauda dziļu pateicību. Es palīdzēju salasīt izmētātās grāmatas un pavaicāju, kur Kails dzīvo.
 
Noskaidrojām, ka esam gandrīz kaimiņi. Es brīnījos, kāpēc iepriekš nekad nebiju viņu saticis mūsu apkaimē.
 
Kails izstāstīja, ka agrāk esot mācījies privātskolā (es vēl nekad nebiju draudzējies ar privātskolas skolnieku).
Mēs nopļāpājām visu mājupceļu. Viņš izrādījās lielisks puisis. Uzaicināju Kailu sestdien spēlēt futbolu ar maniem draugiem, un viņš piekrita.
 
Nedēļas nogali mēs pavadījām kopā. Jo vairāk Kailu iepazinu, jo vairāk viņš man patika. Un maniem draugiem tāpat.
Pienāca pirmdienas rīts, un tur jau atkal viņš bija ar visu savu grāmatu kaudzi. Ķircināju Kailu, ka, šādi turpinot, viņam drīz izaugs milzīgi muskuļi. Kails iesmējās un iedeva man pusi grāmatu.
 
Nākamo cetru gadu laikā mēs kļuvām par labākajiem draugiem.
 
Īsi pirms vidusskolas beigšanas sākām domāt, kurā augstskolā mācīties.
 
Kails izvēlējās Džordtaunas Universitāti, savukārt es – Djūka Universitāti. Zināju, ka attālums nebūs šķērslis yn mēs arvien paliksim draugi.

Kails nolēma kļūt par ārstu, bet es biju ieguvis stipendiju ekonomikas studijām un apcēlu draugu par nemitīgo zubrīšanos. Jebkura augstskola labprāt redzētu Kailu savā studentu pulkā.

Kā labākajam vidusskolas absolventam viņam bija jāsagatavo izlaiduma runa. Savukārt es ļoti priecājos, ka man nav jāstājas publikas priekšā.

Izlaiduma dienā Kails izskatījās lieliski. Viņam piestāvēja pat brilles. Kails patika meitenēm, un reizēm es par to biju greizsirdīgs uz viņu.

Taču todien Kails nervozēja. Uzsitu Viņam pa plecu un teicu:

    – Vecīt, tu būsi nepārspējams! 

Kails pasmaidīja, palūkojās manī ar savu īpašo skatienu un pateica paldies.

Bija pienācis laiks teikt izlaiduma runu. Kails ieklepojās un sāka:

    – Izlaidums ir īstais brīdis pateikties visiem, kas mums ir palīdzējuši tik tālu tikt, – vecākiem, skolotājiem, brāļiem un māsām, varbūt arī sporta treneriem -, bet visvairāk – draugiem. Esmu šeit, lai apliecinātu, ka draudzība ir vislielākā dāvana, kādu viens cilvēks var pasniegt otram. Gribu jums ko atklāt, – viņš turpināja un izstāstīja par mūsu pirmo satikšanos, kad bijām tikko iestājušies vidusskolā.

Es neticīgi raudzījos savā draugā, kamēr viņš runāja.

    – Tajā nedēļas nogalē es gribēju padarīt sev galu, – Kails atzinās.

Viņš izstāstīja, ka bija iztukšojis savu skapīti skolā un nesis mājās grāmatas, lai tas pēc tam nebūtu jādara viņa mātei. Tad Kails paskatījās uz mani un pasmaidīja, teiktdams:

– Paldies Dievam, es tiku glābts. Draugs man neļāva izdarīt briesmīgu kļūdu.

Kamēr šis pievilcīgais un populārais puisis runāja par savu vājuma brīdi, pūlī atskanēja uzmundrinoši izsaucieni. Redzēju viņa vecākus raugāmies uz mani un pateicīgi smaidām.

Līdz tam es, šķiet, nebiju izpratis draudzības patieso būtību.

                                                                                     (nezināms autors)

Quotes of the day

Posted: jūlijs 6, 2013 in Citāti

“There is a land called Passive Agressiva, and I am their queen.”
“That’s all I’m saying… except when you’re shrieking about trout”

(Grey’s Anatomy)

Sam: Why do I and everyone I love pick people who treat us like we’re nothing?

Charlie: We accept the love we think we deserve.

***

Charlie: Do you like football?

Patrick: LOVE it.

Patrick: Be aggressive Passive aggressive

***

Charlie: I don’t know if I will have the time to write anymore letters because I might be too busy trying to participate. So if this does end up being the last letter I just want you to know that I was in a bad place before I started high school and you helped me. Even if you didn’t know what I was talking about or know someone who has gone through it, you made me not feel alone. Because I know there are people who say all these things don’t happen. And there are people who forget what it’s like to be 16 when they turn 17. I know these will all be stories someday. And our pictures will become old photographs. We’ll all become somebody’s mom or dad. But right now these moments are not stories. This is happening, I am here and I am looking at her. And she is so beautiful. I can see it. This one moment when you know you’re not a sad story. You are alive, and you stand up and see the lights on the buildings and everything that makes you wonder. And you’re listening to that song and that drive with the people you love most in this world. And in this moment I swear, we are infinite.

***

Charlie: Dear Friend, I’m sorry I haven’t written in awhile, but I’ve been trying hard to not be a loser.

***

Charlie: I know who you are, Sam. I know I’m quiet… and, and I should speak more. But if you knew the things that were in my head most of the time, you’d know what I really meant. How, how much we’re alike and, and how we’ve been through things… and you’re not small. You’re beautiful.

***

Charlie: My aunt had the same thing done to her too, and she turned her life around.

Sam: She must have been great.

Charlie: She was my favorite person in the world. Until now.

***

Charlie: So, you’re not scared of me?

Sam: No.

Charlie: So, we can be friends again?

Sam: Of course!

[She hugs him]

Sam: C’mon. Lets go be psychos together!

***

Patrick: There’s this one guy, queer as a 3 dollar bill. The guy’s father doesn’t know about his son. So, he comes into the basement one night when hes supposed to be out of town. Catches his son with another boy, so he starts beating him. But not the slap kind, the real kind. So the boyfriend says Stop! You’re killing him! But the son just yells Get out! So, eventually, the boyfriend just… did.

***

Charlie: Why do nice people choose the wrong people to date?

Bill: Are we talking about anyone specific?

[Charlie nods]

Bill: We accept the love we think we deserve.

Charlie: Can we make them know they deserve more?

Bill: We can try.

***

Candace: Charlie?

Charlie: Hey, Candace. I killed Aunt Helen, didn’t I? She died getting my birthday present, so I guess I killed her right? I tried to stop thinking about it, but I can’t. She keeps driving away and dying and I can’t stop her. Am I crazy, Candace?

[Motions to one of her friends]

Candace: Call the police and send them to my house!

[back to the phone]

Candace: No, Charlie, listen to me. Mom and Dad are going to be home with Chris any second.

Charlie: What if I wanted her to die, Candace?

Candace: Charlie… Charlie?

***

Charlie: So, this is my life. And I want you to know that I am both happy and sad and I’m still trying to figure out how could that be.

***

Charlie: My doctor said we can’t choose where we come from but we can choose where we go from there. I know it’s not all the answers but it was enough to start putting these pieces together.

***

Charlie: Patrick never likes to be serious, so it took me a while to get what happened. When he was a junior Patrick started seeing Brad on the weekends in secret. I guess it was hard, too, because Brad had to get drunk every time they fooled around. Then Monday in school Brad would say ‘man, I was so wasted. I don’t remember a thing.’ This went on for seven months. When they finally did it Brad said he loved Patrick and then he started to cry. No matter what Patrick did Brad kept saying his dad would kill him and saying he was going to hell. Patrick was eventually able to help get Brad sober. I asked Patrick if he felt sad that he still had to keep it a secret and he said no. Because at least now Brad doesn’t have to get drunk to love him.

***

Sam: Welcome to the island of misfit toys.

***

Patrick: You see things. You understand. You’re a wallflower!

***

Patrick: I dare you to kiss the prettiest girl in the room on the lips. And notice I charitably said girl and not person because let’s face it, I’d smoke all you bitches.

***

Charlie: There is so much pain. And I-I-I don’t know how not to notice it.

Dr. Burton: What’s hurting you?

Charlie: No, not… not me. It’s them! It’s… it’s everyone. It never stops. Do you understand?

***

Patrick (to Mary Elizabeth and Alice) : This is Charlie’s first party ever. So I expect nice, meaningful, heartfelt blow jobs, from both of you.

***

Sam: You put the “ass” in “class”, Patrick.

Patrick: I try, Sam, I try.

(The Perks of Being a Wallflower)

“What if love was stronger than gravity…”

***

“Some people say that true lovers are one soul that is separated when it’s born. Those two halves will always find their way back together.”
***

“In our world, it’s possible to fall up and to rise down”

(Upside Down)